Iekšējie parazīti

Mājdzīvnieki ir zinātkāri dzīvnieki, kas ar degunu un muti pēta pasauli, tāpēc ir neizbēgami, ka kādā dzīves posmā tie invadēsies ar tārpiem.

Apaļtārpi

Visbiežāk sastopamie mājdzīvnieku zarnu parazīti (apaļtārps Toxocara), kas nopietni skar kaķēnus un kucēnus.

Kucēni un kaķēni var piedzimt ar infekciju vai inficēties ar mātes pienu zīdīšanas laikā. Mājdzīvnieki var inficēties arī, ēdot termiski neapstrādātu gaļu vai grauzējus/putnus, kas satur jaunas tārpu oliņas (kāpurus), vai nejauši norijot apaļtārpu oliņas, kas atrodas augsnē, smilšu bedrēs un pakaišu kastēs. Oliņas ir plaši izplatītas vidē (parkos, dārzos, pagalmos, pastaigu takās).

Pieaugušiem mājdzīvniekiem bieži vien infekcijas pazīmes nav redzamas, taču jūs varat pamanīt:

• enerģijas trūkumu,
• caureju vai aizcietējumu,
• svara zudumu, neskatoties uz normālu vai paaugstinātu apetīti,
• vemšanu,
• pārlieku “apaļu” vēderu,
• kucēni/kaķēni savam vecumam ir par mazu,
• klepu.

Ja ir aizdomas par infekciju, konsultējieties ar veterinārārstu. Jūsu mājdzīvniekam būs jāveic vismaz divas attārpošanas 10-21 dienas intervālā. Tā kā tārpi ir bīstami arī cilvēkiem, ieteicams regulāri veikt profilaksi.

Āķtārpi

Gan kaķiem, gan suņiem bieži sastopami zarnu parazīti ar āķveida mutes daļām, kas barojas ar asinīm. Āķtārpi var izraisīt smagu asins zudumu un ir īpaši bīstami kucēniem. Mājdzīvnieki inficējas caur ādu, jo jaunie āķtārpi var “ieurbties” jūsu mīluļa ķepās. Mājdzīvnieks var arī inficēties, apēdot jaunos tārpus (kāpurus) no augsnes, apēdot inficētu grauzēju vai putnu, vai ar mātes pienu.

Kādi ir āķtārpu infekcijas simptomi?

Pazīmes:

• caureja (var būt asiņaina) vai tumši izkārnījumi,
• zems enerģijas līmenis,
• apetītes zudums,
• neizskaidrojams svara zudums,
• anēmija, kas izpaužas kā bālas smaganas.

Cilvēki var inficēties, visbiežāk staigājot basām kājām pa inficētu teritoriju (inficēti mājdzīvnieki ar saviem izkārnījumiem pārnēsā āķtārpu oliņas).
Ja ir aizdomas par infekciju, konsultējieties ar veterinārārstu. Inficētais mājdzīvnieks jāārstē vismaz divas reizes ar 2-3 nedēļu intervālu. Tā kā tārpi ir bīstami arī cilvēkiem, ieteicams regulāri veikt profilaksi.

Lenteņi

Jūsu mājdzīvnieku var inficēties ar vairāku veidu plakantārpiem jeb lenteņiem: visbiežāk sastopamais ir blusu lentenis, lapsu lentenis, suņu lentenis, liellopu lentenis, cūkas lentenis un citi. Lenteņi jeb plakantārpi biežāk sastopamas pieaugušiem mājdzīvniekiem.
Mājdzīvnieki var inficēties kopšanas laikā norijot inficētas blusas, ēdot termiski neapstrādātu gaļu vai subproduktus (aitas, liellopa) vai medījot trušus un grauzējus.

Kādi ir lenteņu infekcijas simptomi?

Bieži vien var nebūt manāmu simptomu, vai arī jūs varat pamanīt:

• šļūkšanu uz dibena,
• pastiprinātu zem astes zonas mazgāšanu,
• vemšanu,
• caureju,
• lenteņa segmentus mājdzīvnieka fekālijās vai guļvietā (izskatās kā rīsu graudiņi),
• svara zudumu, neskatoties uz normālu ēšanu.

Plakantārpi jeb lenteņi, kas inficē mājdzīvniekus, var izraisīt nopietnas slimības arī cilvēkiem. Cilvēki inficējas, norijot oliņas, kuras var atrasties augsnē vai uz dārzeņiem. Bērni ir īpaši pakļauti riskam, jo viņi ir ciešā kontaktā ar mājdzīvniekiem.
Ja ir aizdomas par infekciju, konsultējieties ar veterinārārstu. Inficētais mājdzīvnieks jāārstē vismaz divas reizes ar 2-3 nedēļu intervālu. Tā kā tārpi ir bīstami arī cilvēkiem, ieteicams regulāri veikt profilaksi.